Latvijas tautsaimniecība līdz šim ir balstīta uz produkcijas ražošanu ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību („Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, Ekonomikas ministrija, 2014), kā arī importētiem energoresursiem un izejmateriāliem. Tas rada ievērojamus šķēršļus ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībai, politiskus draudus, kā arī rada būtisku ietekmi uz vidi, t.sk. klimata pārmaiņām un padara valsti ievainojumu pret klimata izmaiņu ietekmi.

Bioloģiskajiem resursiem ir īpaša nozīme Latvijā, jo valstī nav pieejami bagātīgi neatjaunojami dabas resursi. Arī tie ir pakļauti globāliem izaicinājumiem – pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, pieaug pieprasījums pēc pārtikas un citām precēm, kas tiek ražotas no bioloģiskajiem resursiem, kā arī nozares, kas izmanto šos resursus ietekmēs klimata pārmaiņas. Tāpēc ir būtiski rast risinājumu kā pievienot pēc iespējas augstāku vērtību bioloģiskajiem resursiem – tos nedrīkst vienkārši sadedzināt kā kurināmo vai eksportēt kā izejvielu ārpus valsts. Bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā ir veids, kā izveidot pašnodrošinātu valsti, vadoties no dažādiem aspektiem: nodrošināt energosektora, lauksaimniecības un rūpniecības vajadzības ar vietējo dabas resursu palīdzību un to maksimālu izmantošanu, palielinot to pievienoto vērtību, taču tos nenoplicinot. Progresīva Latvijas biotautsaimniecības attīstība Latvijā dotu būtiskus ekonomiskus un sociālus ieguvumus, palielinātu Latvijas neatkarību, samazinātu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī samazinātu tās politisko, ekonomisko, sociālo un vides ievainojamību.

Biotautsaimniecības attīstība aptver jaunu, inovatīvu tehnoloģiju, ekonomisko faktoru un privāto sektoru politiku pielāgošanu.  Viens no galvenajiem jautājumiem ir par ilgtermiņa attīstību: kā, izmantojot bioloģiskos resursus, optimizēt ieguvumus, balstoties uz esošajiem un prognozētajiem tehnoloģiju pieejamības līmeņiem, pašreizējo ekonomisko situāciju (investīciju iespējas, tirgus nosacījumi utt.) un būtiskākajiem vides regulējumiem (piesārņojums, likumdošanas noteikumi, nodokļi utt.).

Projekta mērķis:

Projekta mērķis ir izveidot analītisku instrumentu – sistēmdinamikas modeli, lai modelētu un analizētu Latvijas tautsaimniecības pārejas iespējas uz biotautsaimniecību (bioekonomiku) ar augstu pievienoto vērtību vidējā termiņā un ilgtermiņā, veicot valsts socioekonomiskās attīstības un klimata pārmaiņu ietekmes simulāciju un nepieciešamo politikas instrumentu novērtējumu.

Projekta aktualitāte: 

Projekta pētījuma tēma – attīstīt un pārstrukturēt Latvijas tautsaimniecību, lai saudzētu un uzlabotu ne tikai vidi, bet arī valsts ekonomisko un sociālo situāciju – ir ar augstu prioritāti Latvijas politikas dienaskārtībā – „Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.” paredz, ka “dabas kapitāla saglabāšana kā ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes pamats un svarīgs ieguldījums tā ilgtspējīgai izmantošanai, lai samazinātu vides kvalitātei gan dabas gan arī cilvēku radītos riskus”. Projekta tēma saskan ar ES prioritātēm, t.sk. ar ES stratēģiju un rīcības plānu „Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” (13.02.2012.), kas uzsver bioloģisku resursu ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu un klimata pārmaiņu novēršanu.

Līdz šim nav notikusi visaptveroša Latvijas tautsaimniecības pārejas analīze uz biotautsaimniecību un nav veikta tās ekonomiskā, socioekonomiskā, vides un klimata pārmaiņu ietekmes analīze. Projektā piedāvātā zinātniskā pieeja ļaus izpētīt dažādus biotautsaimniecības attīstības scenārijus un noteikt politikas līdzekļus, kas vērsti uz vidējā termiņā un ilgtermiņā adaptējamu, ilgtspējīgu un spēcīgu tautsaimniecības attīstību, ir ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatota.

Projekta mērķa grupas:

Projekta primārās mērķa grupas ir tā sabiedrības daļa, no kuras zināšanām, izpratnes un no tām izrietošās rīcības vistiešākajā veidā ir atkarīga bioekonomikas attīstība un līdz ar to arī SEG emisiju daudzumu un to ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Projekta sekundārās mērķa grupas ir plašāka sabiedrība – jebkurš interesents, kas tiešā veidā nav saistīta ar iepriekš minēto mērķa grupu, bet vēlās uzzināt un iesaistīties Latvijas bioekonomikas attīstībā un jautājumu saistībā ar klimata pārmaiņām risināšanā.

Projekta rezultāti:

Projekta rezultātā izveidots sistēmdinamikas modelis, ar kuru var īstenot detalizētu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju prognozēšanu ciešā sasaistē ar starptautisko emisiju inventarizāciju. Projekts meklēs atbildi kā izmantot  valstī pieejamos bioloģiskos resursus (flora un fauna, kas aug un atjaunojas cilvēka mūža dzīves cikla mērogā), paaugstinot to pievienoto vērtību, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgus un pakāpeniskus uzlabojumus, tajā pašā laikā sakārtojot vidi, kurā ir gatava dzīvot Latvijas tauta.

No potenciālās projekta primārās mērķa grupas plānots tiešā veidā aptvert apmēram 500 cilvēkus, kurus varētu informēt projekta ietvaros paredzētajos 3 semināros. Projekta rezultātu publisko pieejamību nodrošinās arī projekta ietvaros izdotā zinātniskā monogrāfija un bukleti. Šie materiāli tiks nogādāti lielākajās Latvijas bibliotēkās, tai skaitā arī izglītības iestāžu bibliotēkās, un lielākajām bioekonomikas nozaru pārstāvošajām organizācijām. Tādā veidā tiks panākts, ka šī informācija būs pieejama gan projekta primārajām, gan sekundārajām mērķa grupām. Kopumā projekta rezultāti varētu aptvert apmēram 2000 cilvēkus no projekta mērķauditorijas (aptuveni 80%).