Kāpēc bioekonomika ir pievilcīga Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs?
Ļoti interesanta konference notika 2016. gada 26. aprīlī RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, kas pulcēja interesentus gan pie ekrāniem, vērojot to tiešraidē, gan klātienē. Tika rīkota konference par bioekonomikas potenciālu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs “Kāpēc bioekonomika ir pievilcīga Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs?”, kas tika organizēts vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtam (VASSI) sadarbojoties ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Konference tika rīkota projekta “Bioekonomikas modeļa izstrāde bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās kapacitātes celšanai (BIO-KLIMATS)” ietvaros, kas tiek realizēts ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atbalstu.
Klātienē piedalījās 61 dalībnieks, bet tiešraidi vēroja 140 skatītāji, kas norāda uz to, ka tiek pievērsta liela uzmanība tam, lai bioekonomika attīstītos. Tamdēļ Saeimas deputāts un vides inženierzinātņu doktorants Einārs Cilinskis stāstīja, ka bioekonomikas loma ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzītos mērķus. Ņemot vērā to, ka tie attiecas arī uz mums, tad ir jāpanāk bioekonomikas ieviešanu mūsu nacionālajos dokumentos, stratēģijās u.c.
Profesore Dagnija Blumberga norādīja uz to, ka Baltijas valstīm ir augsts biotehonomikas potenciāls, jo, piemēram, Latvijai ir zinātnieki ar inovācijām, tāpat ir arī uzņēmēji, kuri šīs inovatīvās lietas var ražot, un mums ir radoša sabiedrība, kas alkst pēc jaunām lietām. Bet, lai iepriekšminēto riteni iegrieztu, ir nepieciešams izveidot bioekonomikas attīstības politiku (stratēģiju, programmu, rīcības plānu) un attīstīt bioprodukcijas tirgu. Tādēļ ir izstrādāti analīzes modeļi biotehonomikas attīstībai Latvijā.
Latvijas sabiedrība varētu ņemt piemēru no Ziemeļvalstīs radītajiem biotehonomikas piemēriem. Par bagātīgu Skandināvijas valstu pieredzi stāstīja Nordregio vecākais zinātniskais pētnieks Jukka Teras, kurš uz pasākumu ieradās no Zviedrijas. Viņš parādīja to, kā bioekonomika attīstās kaimiņos, kas arī atrodas Baltijas jūras krastā. Viņš norādīja uz to, ka ir jāattīsta klasteri un industriālā simbioze.
Projektā izstrādātā sistēmdinamikas modeļa rezultātus rādīja profesore Andra Blumberga un profesors Gatis Bažbauers, kā arī projekta sadarbības partneris no Bergenas Universitātes profesors Pols Davidesens, kura pieredzi smēlās RTU zinātnieki. Viņš palīdzēja sistēmdinamikas modeļa izveidē un iegūto rezultātu skaidrošanā.
Modelis tika veidots lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tika modelēti 33 produkti, kuri ir iegūstami no meža resursiem, un 66 produkti no lauksaimniecībā iegūstamiem resursiem. Tika analizēta katra tautsaimniecības nozare. Ļoti svarīgs ir bioresursa ceļš, kā nonākt līdz produktam ar augstu pievienotu vērtību.
Pēc prezentācijām noritēja spraiga diskusija, kuru uzsāka semināra dalībnieks “Dendrolight Latvija” īpašnieks Jānis Vašuks. Šis uzņēmums ražo šūnmateriālu no masīvkoksnes. Īpašnieks pastāstīja par problēmām uzņēmumā, kas ražo augstas pievienotas vērtības produktu no saplākšņa, problēmām. Tās parādīja, ka biotehonomikas attīstības nodrošināšanai ir nepieciešams valsts institūciju un sabiedrības atbalsts.
Prezentācijas:
Pål I. Davidsen 1. prezentācija
Pål I. Davidsen 2. prezentācija
